Kas ir MS

Pasaules mērogā, MS ietekmē aptuveni 2,5 miljonus cilvēku. MS Latvijā skar vidēji 51 pacientu uz 100 000 iedzīvotājiem. Latvijā ir apzināti 2500 MS pacientu, bet iespējams, ka MS skar vēl vairāk cilvēku. Latvija ir augstā riska zonā, jo atrodas Eiropas ziemeļu daļā, kur saslimstības līmenis ir augstāks nekā citur pasaulē. Īpaši Skandināvijā un Skotijā ir liels MS pacientu skaits. MS izplatība pasaules kartē liecina, ka šī ir drīzāk mēreno, nevis tropisko klimatu slimība.

Izkaisītā skleroze jeb multiplā skleroze (MS) ir centrālās nervu sistēmas slimība, kas skar galvas un muguras smadzenes.

Multiplā skleroze ir hroniska slimība, kas atkarībā no slimības veida progresē ātri vai lēni. Nav paredzams, kāda būs slimības attīstība, simptomu izpausmes un paasinājumu biežums – tas būtiski atšķiras katram MS pacientam.

Vēl pilnībā nav zināms, kas izraisa multiplo sklerozi. Lielākā daļa pētnieku uzskata, ka MS ir autoimūna slimība, kas rodas pazeminātu ķermeņa aizsargspēju rezultātā. Neskaidru iemeslu dēļ veidojas organisma imūnsistēmas darbības traucējumi, kuru ietekmē ķermenis pats uzbrūk savām šūnām un audiem, šajā gadījumā mielīnam, kas pasargā centrālo nervu sistēmu. Mielīns ir taukains materiāls, kas apņem nervus. Tas lielā mērā darbojas kā elektriskā vada apvalks, ļaujot nervam ātri pārraidīt impulsus.

Slimības ietekmē rodas iekaisuma process, kura rezultātā mielīns noārdās jeb rētojas. Demielizācija jeb mielīna zaudēšana samazina nervu spēju pārvadīt impulsus uz un no smadzenēm. Mielīna apvalka bojājuma vietās rodas sacietējumi jeb rētas, kas izraisa multiplās sklerozes simptomus (piemēram, redzes, kustību u.c. traucējumus). Mielīna apvalka noārdīšanās var rasties dažādās galvas un muguras smadzeņu vietās ar lielāku vai mazāku laika intervālu.

Pētnieki skaidri nezina, kas rosina imūnsistēmu uzbrukt mielīnam – visticamākais, ka tā ir vairāku faktoru kombinācija. Visizplatītākā ir teorija par vīrusu kā MS izraisītāju. Vairākos pētījumos ir mēģināts atklāt MS vīrusu, bet tas nav izdevies. Iespējams, ka kā ierosinātājs kalpo pavisam parasts vīruss, tāds kā masalas vai herpes vīruss. Nav pierādījumu, ka MS ir iedzimta slimība.

Multiplā skleroze ir sarežģīta slimība, bet tās ārstēšana ir iespējama. Ārstēšanas galvenais mērķis ir samazināt simptomu progresēšanu un attālināt invaliditāti. Lai cīnītos ar MS, pasaulē nepārtraukti notiek zinātniskie pētījumi, kuru mērķis – atrast MS patiesos rašanās cēloņus un vēl efektīvākas ārstēšanas metodes. Jau šobrīd jaunākās terapijas sniedz iespēju veiksmīgāk kontrolēt MS attīstību un saglabā cilvēka dzīves kvalitāti ilgāku laiku.