MS paasinājumi

Par MS paasinājumu sauc brīdi, kad iekaisuma procesa rezultātā centrālajā nervu sistēmā rodas jauni bojājumi mielīna apvalkā, kas apņem nervu šķiedras. Tādējādi tiek ietekmēta nervu impulsu normāla pārvade un rodas MS simptomi.

Atkarībā no MS veida slimības paasinājuma brīži var būt biežāki vai retāki, vieglāki vai smagāki.

Izšķir tā saucamos īstos MS paasinājumus un pseido paasinājumus.

Īstie paasinājumi ilgst vismaz 24 stundas un atkārtojas ne ātrāk kā 30 dienas pēc iepriekšējā slimības paasinājuma. Visbiežāk MS paasinājumi ilgst dažas dienas vai pat nedēļas. Paasinājumu laikā parādās jauni slimības simptomi un/vai paasinās jau iepriekš novēroto simptomu izpausmes. Nemēdz būt divu vienādu MS paasinājumu – norise un simptomi atšķiras katram pacientam, un to gaitu nav iespējams iepriekš paredzēt. Dažkārt paasinājuma laikā var izpausties tikai viens simptoms, kas tieši saistīts ar iekaisuma procesā bojāto centrālās nervu sistēmas vietu, bet citkārt vienlaikus var būt pat divi un trīs simptomi. Tas norāda, ka šajā situācijā iekaisuma process skāris vairākas CNS vietas. 

Pseido paasinājums ir neilgs, jau iepriekš novēroto simptomu paasinājums, kas nav saistīts ar jauniem bojājumiem centrālajā nervu sistēmā. Par iemeslu šādam pseido paasinājumam var būt dažādi apstākļi, piemēram, situācija, kad strauji paaugstinās ķermeņa temperatūra un palēninās nervu impulsu pārvade, urīnceļu infekcija, saaukstēšanās vai kāds vīruss, fiziskā pārpūle, karstums un mitrums. Pseido paasinājumus nav nepieciešams ārstēt ar medikamentiem, jo brīdī, kad normalizējas ķermeņa temperatūra, simptomi visbiežāk mazinās vai izzūd.