Mīti par MS rašanos
Jau daudzus gadus tiek meklēti multiplās sklerozes rašanās iemesli. Šeit apkopotas dažas no populārākajām teorijām, kas izrādījušās nepareizas:
- Vēl pirms dažiem gadiem par MS ierosinātāju tika uzskatīts vīruss, kas izraisa suņu mēri. Izpētot to padziļināti, izrādījās, ka tā tomēr nav.
- Arī alerģija kādu laiku tika uzskatīta par MS iemeslu. Iztrūkstot pierādījumiem, ka konkrēts vides alergēns izraisa MS, arī šī teorija tiek noliegta.
- Kādu brīdi pastāvēja teorija, ka MS rodas no saindēšanās ar smagajiem metāliem. Saindēšanās ar smagajiem metāliem, piemēram, ar dzīvsudrabu, svinu vai mangānu, var bojāt nervu sistēmu. Tāpat tā rada tādus simptomus kā trīce un vājums. Bet gan slimības gaita, gan simptomi ir atšķirīgi no MS. Nav pamatotu pierādījumu, ka smago metālu iedarbība izraisa MS.
- Pētījumos tika pierādīts, ka MS nav saistības ar fizisku traumu gūšanu. Tika pierādīts arī tas, ka fiziska trauma neietekmē slimības paasināšanos multiplās sklerozes pacientam. Pētījumu rezultāti atspoguļo tendenci, ka multiplās sklerozes pacientu grupā ir vairāk traumatisku notikumu nekā kontroles grupā, bet daudzu traumu iemesls ir MS simptomi, piemēram, apgrūtināta koordinācija, traucēta līdzsvara sajūta ejot.
Pētījumā, kas tika veikts Arizonas universitātē, tika iesaistīti 170 pacienti ar multiplo sklerozi un 134 kontroles grupas cilvēki. Pētījums ilga vairāk nekā astoņus gadus. Apkopojot rezultātus, zinātnieki pierādīja, ka, izņemot elektriskās traumas, nav pierādījumu par tiešu saistību starp traumatisku kaitējumu organismam un MS paasināšanos.
/ Pētījums publicēts 1991 Journal of Neurology, Neurosurgery un Psychiatry/
Otrā pētījumā, ko veica Maijo klīnikā 1993. gadā, tika iesaistīti 164 pacienti ar multiplo sklerozi, kuri jau vairākus gadus ir šīs klīniskas uzskaitē. Pētījums bija retrospektīvs – balstīts uz rūpīgu klīnisko dokumentāciju izpēti ilgtermiņa MS pacientiem. Šis pētījums pierādīja, ka traumatisks ievainojums nav saistīts ar MS paasināšanos un nav saistības starp traumatisku kaitējumu organismam un MS sākumu. Rezultāti rādīja, ka MS pacientiem biežāk ir fiziskas traumas, kas saistītas vai rodas no MS simptomiem.
- Parādījās apgalvojums, ka aspartāms (mākslīgais saldinātājs) rada MS. Tā kā šim apgalvojumam nav zinātnisku pierādījumu, tas netiek uzskatīts par patiesu.
- Ir zināms, ka daži vīrusi var izraisīt mielīna zaudēšanas jeb demielizācijas slimību dzīvniekiem un cilvēkiem. Arī MS gadījumā tiek bojāts mielīns – taukskābju apvalks, kas ieskauj nervu šķiedras. Vairākos pētījumos ir mēģināts atklāt MS vīrusu, bet tas nav izdevies. Kā iespējamie MS izraisītāji ir pētīti arī dažādi zināmie vīrusi un baktērijas, piemēram, masalas, suņu mēra vīruss, herpes vīruss (HHV-6), Epšteina-Barra vīruss, HTLV-1 vīruss u.c. Nereti MS pacientiem asins analīzēs un smadzeņu šķidrumā tiek konstatēts paaugstināts antivielu daudzums un daudz dažādu vīrusu. Tomēr tas nav pierādījums, ka MS izraisīja inficēšanās tieši ar šiem vīrusiem. Pētījumu rezultāti nepierāda, ka tieši vīrusi ir MS aktivizācijas faktors. Šobrīd gan turpinās pētījumi par Epšteina-Barra vīrusa ietekmi uz MS attīstību, jo vīrusa klātbūtne konstatēta lielam skaitam pacientu ar MS.
