Pacientu stāsti (13)
Ja arī Tev ir savs stāsts, ar ko vēlies dalīties, uzraksti to un atsūti mums. Iespējams, tas kādam ļoti palīdzēs! Uztici mums savu stāstu!
Ir labi, nestresojiet mīļie kolēģi!
Cik sevi atcerojau no bērnības, biju hiperaktīva. Pienāca 30 gadu vecums,un sāku izjust ļoti biežas un stipras galvassāpes. Visu to norakstīju uz stāvokli ģimenē, jo tas tik tiešām uz to laiku bija saspringts. Arī darba slodze bija liela, reizēm pa 17h dienā utt.(morālā un finansiāla atbildība)...Bieži lietoju citramonu (apmēram 1/2gadu. Un tad, vienā darba dienā (tā bija sestdiena), tā sāka sāpēt galva, ka ne citramons, ne Ibumetins 400 nelīdzēja (pat lielās devās). Tad, kad sāpes bija nepanesamas, zvanīju ģimenes ārstei. Viņa ieteica griezties Infektolģijas centā (izteica aizdomas par meningītu). Tur(INFEKTOLOĢIJAS CENTRĀ) ārste „”aptaustīja” mani, kaut ko iešpricēja, un palaida mājas. Neatrada neko, kas liecinātu par meningitu, vai encifalītu. Tikai aptaustīja un iešpricēja pret sāpēm. Paldies Dievam, jo aiz sāpēm raudāju, neskatoties uz to, ka man IR AUGSTS SĀPJU SLIEKSNIS.
Intervija ar Margaritu žurnālā Ievas veselība
2010.gada 27.augusta žurnālā Ievas veselība (Nr.18), varet lasīt plašu interviju ar MS pacienti Margaritu Gamperti. Žurnālistes Līgas Blauas saruna ar Margaritu, jeb Megiju, kā viņu sauc draugi un tuvinieki, ir plaša - trīs atvērumos.
"Es sevī mēģinu kopt un uzturēt dzīvesprieku, nevis depresiju un nolemtību. Apzinot, ko varu izdarīt un kas vairs nav manos spēkos, un, ar to rēķinos," saka Margarita.
Pastāstīšu savu vēsturi par šo slimību,multiplā skleroze!
Man diagnozi uzstādija 1998 gadā Tallinā,jo Rigā nebija magnētiskās rezonanses! Man ir 42 gadi,audzinu 2 bērniņus,kuri man ir vismīļākie cilvēki!
Viena diena mēnesī. Baibas stāsts
2005.gadā man bija 19 gadi un maza meitiņa. Es dzīvoju dienvidos un sāka tirpt kāja un pamazām aizvien vairāk, parādījās izmainīta gaita. Ārsti sacīja – tas no noguruma, pārslodzes. Vajag atpūsties – atpūtos, bet nekas jau nemainījās. Portugālē nav slimnīcas ārpus lielajām pilsētām un vietējie ārsti domāja, ka tas varētu būt smadzeņu vēzis. Domāju, ja man jāmirst, tad labāk savā valstī. Latvijā no sākuma uzstādīja diagnozi mugurkaula skriemeļu trūce. Protams, tā nebija pareizā diagnoze. Pie neirologa es nokļuvu ļoti vēlu. Tikai tad, kad bija pagājis vairāk kā gads kopš pirmajiem simptomiem, es nokļuvu Jūras Medicīnas centrā. Tad es biju laimīga, ka tā ir izkaisītā skleroze, nevis vēzis. Es biju laimīga, ka es nemiršu.
... Laikam ritot daži draugi izgaisa kā mākoņi no skaidram debesīm, betnez kāpēc visskumjākais bija, kad vīrietis, kurš man bija, attālinājās arvien vairāk..
Dzīvotspēks-dzīvotgriba-dzīvesprieks!
Sākumā likās, ka pienācis pasaules gals un man arī, bet tas tā nav, vajag iemācīties ar MS sadzīvot. Tas nav viegli, bet to var.
Lai arī tas bija jau ~10 gadus atpakaļ, bet atceros, to, un atcerēšos laikam līdz mūža beigām.
MS liek meklēt ceļu, kā šo slimību pārvarēt. Varbūt pienāks laiks, kad MS būs viegli uzveicama kaite, gluži kā plaušu karsonis vai gripa… Pirmais medikaments manā MS dzīvē bija solumedrols. Liekas, tas pazīstams katram MS slimniekam un ir gadījumi, kad šis steroīds ir ļoti palīdzīgs.
Esmu tikai līdzcilvēks šajā briesmīgajā murgā, kas pārvērš māsas dzīvi un tās kvalitāti. MS ir briesmīga ne tikai tādēļ, ka nez no kā rodas un nezin kā ārstēt, bet tu pat nezini kā palīdzēt.
Tas nu bija noticis: magnētiskā rezonansē apstiprināta diagnoze - multiplā skleroze. Ko darīt? Homeopāte izraksta divu veidu graudiņus un nosaka: „Peldēšana tagad ir visa tava dzīve.” Ko tas nozīmē? Vai no šīs kaites var izpeldēt?
Saka, ka slimības neprasa laiku, kad paviesoties pie tevis. Arī man pēkšņi kļuva grūti strādāt veikalā aiz letes. Sāku neredzēt to, ko agrāk bez problēmām varēju.
Tas ir kā zilonis, kas uzsēžas uz pleciem, vai gāzbetona bloks uz muguras. Izklausās smieklīgi, bet tas patiešām ir īpašs nogurums.
Lai īstenotu savu plānu veiksmīgi cīnīties ar MS, pirmais solis ir izglītot sevi, uzzināt visu par jaunākajām terapijām un būt ārsta sadarbības partnerim, kas rūpējas par savu veselību. Kombinē šo stratēģiju ar veselīgu dzīvesveidu, un tas palīdzēs tev vadīt MS, nevis ļaut MS vadīt tevi!
Jau 27 gadus esmu kā ceļojumā ar MS kā pastāvīgu pavadoni.
Tāpat kā ikviens, arī es esmu izgājusi cauri kalniem un lejām. Esmu daudz mācījusies par sevi. Mēs taču esam apbrīnojamas, pielāgoties spējīgas un radošas būtnes!
Es biju pilnīgi šokā, kad ārsts pateica diagnozi.
Multiplo sklerozi man atklāja gandrīz pirms astoņiem gadiem. Es biju pilnīgi šokā, kad ārsts pateica diagnozi. Man kļuva ārprātīgi bail, tad bija depresija un tikai tad biju gatava iepazīt MS. Es nolēmu cīnīties ar šo slimību ar zobiem un nagiem.
Vai spēsi paraudzīties uz MS no pozitīvās puses?
Es ticu, ka viss šajā dzīvē notiek, lai mēs kaut ko mācītos. Padomā par to! Vai tu spēsi paraudzīties uz MS no pozitīvās puses? Dzīve ir dāvana, tālab izmanto visu, ko tā sniedz.
