Fakti par MS

Kas ir MS?

Izkaisītā skleroze jeb multiplā skleroze (MS) ir centrālās nervu sistēmas slimība, kas skar galvas un muguras smadzenes. Slimības ietekmē rodas iekaisuma process, kā rezultātā noārdās mielīns. Mielīns ir taukaina viela, kas apņem nervus un lielā mērā darbojas kā elektriskā vada apvalks, ļaujot nervam ātri pārraidīt impulsus. Ātrums un efektivitāte, ar kādu impulsi tiek pārraidīti, nodrošina ātru un koordinētu kustību veikšanu ar mazu piepūli.

Demielizācija jeb mielīna zaudēšana samazina nervu spēju pārvadīt impulsus uz un no smadzenēm. Mielīna apvalka bojājuma vietās rodas rētas, kas izsauc multiplās sklerozes simptomus (piemēram, redzes, kustību u.c. traucējumi). Mielīna apvalka noārdīšanās var rasties dažādās galvas un muguras smadzeņu vietās ar lielāku vai mazāku laika intervālu.

Kādā vecumā var attīstīties multiplā skleroze?

Multiplā skleroze var rasties jebkurā vecumā. Visbiežāk tā tiek diagnosticēta 20 līdz 40 gadu vecumā (70% gadījumu), bet var skart arī pusaudžus un mazākus bērnus (10% gadījumu) un cilvēkus pēc 40 gadu vecuma (vidēji 20% gadījumu). Multiplā skleroze ir 3 reizes biežāk sastopama sievietēm nekā vīriešiem. Raksturīgi, ka tieši Ziemeļeiropā ir augstāks MS pacientu skaits nekā citur pasaulē.  

Kādi ir MS simptomi?

Multiplās sklerozes simptomi ir neprognozējami un ievērojami atšķiras katram pacientam. Visbiežāk novērojamie simptomi ir – redzes traucējumi (redzes dubultošanās, neskaidra redze); stiprs nogurums; līdzsvara zudums; koordinācijas problēmas; muskuļu stīvums; runas problēmas; urīnpūšļa un zarnu problēmas; īstermiņa atmiņas problēmas un pat daļēja vai pilnīga paralīze. Visbiežāk simptomi ir īslaicīgi un pāriet līdz nākamajam saasinājumam, kad var izpausties jau esošie simptomi, kā arī pievienoties vēl kāds jauns MS simptoms. Plašāku informāciju par MS simptomiem lasiet šeit.

Kas izraisa MS?

Vēl pilnībā nav zināms, kas izraisa multiplo sklerozi. Lielākā daļa pētnieku uzskata, ka MS ir autoimūna slimība, kas rodas pazeminātu ķermeņa aizsargspēju rezultātā. Neskaidru iemeslu dēļ veidojas organisma imūnsistēmas darbības traucējumi, kuru ietekmē ķermenis pats uzbrūk savām šūnām un audiem, šajā gadījumā mielīnam, kas pasargā centrālo nervu sistēmu.

Pētnieki skaidri nezina, kas rosina imūnsistēmu uzbrukt mielīnam – visticamākais, ka tā ir vairāku faktoru kombinācija. Visizplatītākā ir teorija par vīrusu kā MS izraisītāju. Vairākos pētījumos ir mēģināts atklāt MS vīrusu, bet tas nav izdevies. Iespējams, kā ierosinātājs kalpo kāds pavisam parasts vīruss. Nav pierādījumu, ka MS ir iedzimta slimība. Plašāk par MS rašanās cēloņiem lasiet šeit.

Vai iespējams ģenētiski pārmantot MS?

MS nevar ģenētiski pārmantot, tomēr pastāv iespēja, ka slimībai ir kāda ģenētiska uzņēmība. Tas izskaidro faktu, ka ģimenēs, kurās jau kāds ir slims ar MS, ir nedaudz lielāks saslimšanas risks. Iespējams, ka šo risku slimnieku bērniem, brāļiem un māsām nosaka līdzīgā vide, dzīves apstākļi un vispārējā slimību uzņēmība.

Cik daudz cilvēkiem Latvijā ir MS?

MS ir aptuveni 2,5 miljoniem cilvēku visā pasaulē. Latvijā MS skar vidēji 51 pacientu uz 100 000 iedzīvotāju. Apzināti ir 2500 MS pacientu, bet iespējams, ka patiesie skaitļi ir lielāki. Latvija ir augstā riska zonā, jo atrodas Eiropas ziemeļu daļā, kur saslimstības līmenis ir augstāks nekā citur pasaulē. Īpaši Skandināvijā un Skotijā ir liels MS pacientu skaits. MS izplatība pasaules kartē liecina, ka šī ir drīzāk mēreno, nevis tropisko klimatu slimība.

Vai MS var izārstēt?

Laikus apzinot slimības simptomus un nosakot diagnozi, var noteikt piemērotāko MS ārstēšanas veidu. Saņemot MS terapiju, iespējams ievērojami mazināt MS saasināšanās gadījumu biežumu un smagumu, samazināt MS izraisītu smadzeņu bojājumu skaitu un palēnināt slimības progresēšanu. Multiplā skleroze ir slimība, ar ko ir jāiemācās sadzīvot un pēc iespējas apturēt tās attīstību. Īpaši svarīga ir MS ārstēšana slimības sākumā, kamēr bojājumi skar mazāk centrālās nervu sistēmas vietu. Uzsākot MS ārstēšanu laikus, iespējams attālināt simptomu progresēšanu un invaliditāti. Konsultējoties ar ārstu, nepieciešams meklēt risinājumus, lai palielinātu spējas kontrolēt MS simptomus – muskuļu spazmas, urīnpūšļa problēmas, sāpes un nogurumu.

Vai var inficēties ar MS no cita cilvēka?

Nē, multiplo sklerozi nav iespējams iegūt saskarsmē ar MS slimnieku.

Vai MS saīsina dzīvildzi?

Lielākai daļai MS pacientu vidējais dzīves ilgums neatšķiras no populācijas vidējā dzīves ilguma. Atsevišķos gadījumos, ja ir īpaši agresīvā MS forma, pacienta dzīves ilgums saīsinās.

Vai MS vienmēr izraisa paralīzi?

Nē. Turklāt lielākajai daļai MS pacientu neattīstās smaga invaliditāte. Divas trešdaļas no cilvēkiem, kuriem ir MS, joprojām spēj staigāt, lai gan vajadzīga palīdzība. Galvenais ir pēc iespējas ātrāk uzsākt terapiju.

Kāpēc MS ir tik grūti diagnosticēt?

Sākumā MS simptomi ir grūti atpazīstami un īslaicīgi, tālab visbiežāk cilvēks tiem nepievērš uzmanību. Dažiem pacientiem ir slimības pazīmes, ko pat ārstiem grūti interpretēt. Lai uzstādītu precīzu diagnozi, nepieciešami ilgstoši novērojumi, testi un izmeklējumi, piemēram, medicīniskās vēstures analīze, vizuālo un audiālo traucējumu testēšana, neiroloģiskā pārbaude, magnētiskā rezonanse (MR), cerebrospinālā šķidruma izmeklējumi u.c.