Kas ir multiplaskleroze? Skaties video...

Video teksta tulkojums

Multiplā skleroze, jeb MS ir slimība, kas skar centrālo nervu sistēmu. CNS sastāv no galvas smadzenēm, muguras smadzenēm un redzes nerviem. Viss, ko mēs darām – speram soli, pieņemam lēmumus vai vienkārši elpojam, ir atkarīgs no pareizas CNS darbības.

Lai izprastu, kā MS ietekmē CNS, ir nepieciešams izpētīt šo slimību šūnu līmenī. Smadzenēs ir miljoniem nervu šūnu, ko sauc par neironiem, tie nepārtraukti sūta un saņem signālus. Katram signālam ir ārkārtīgi maza, bet būtiska loma sarežģītajā un saskaņotajā CNS darbībā, kā rezultātā veidojas sajūtas, darbības, domas un emocijas. Tas kopā veido cilvēka pieredzi.

Parasti nervu signāla ceļš ir aizsargāts ar tādu kā izolāciju – to sauc par mielīna apvalku. Šī izolācija ir nepieciešama, lai nervu signāls sasniegtu savu mērķi. MS ietekmē mielīna apvalks tiek bojāts. Bojātas tiek arī nervu šķiedras, kas atrodas zem mielīna apvalka. Tas rada traucējumus nervu šūnām pilnvērtīgi pārraidīt signālus. 

Tiek uzskatīts, ka mielīna apvalka bojājumus, nepareizas darbības dēļ, rada organisma imūnsistēmas šūnas. Šīs šūnas parasti pasargā organismu pret ārējo ietekmi, vielām, piemēram, baktērijām un vīrusiem. Tomēr, MS gadījumā, šīs aizsargšūnas vēršas pret galvas un muguras smadzeņu šūnām un uzbrūk mielīna apvalkam, tādejādi bojājot to. Veidojas iekaisums un bojājumi dažādās vietās un nervu signālu kustība tiek traucēta. Bojājumu ietekmē rodas iepriekš neparedzami simptomi. To izpausmes var svārstīties no nejūtīguma vai tirpšanas kādā ķermeņa daļā vieglākos slimības gadījumos, līdz pat aklumam un paralīzei smagākos gadījumos. Šie bojājumi var būt pārejoši, bet var būt arī pastāvīgi, tas atkarīgs no slimības gaitas.