Netradicionālās terapijas metodes un MS
Nevienam MS slimniekam un ārstam nav noslēpums, ka interese par netradicionālām slimību ārstēšanas metodēm ir liela sabiedrībā vispār un īpaši tajā daļā, kuru vistiešāk skar MS. Šķiet, ka teju ikviens MS slimnieks vismaz slimības sākumposmā vai īsi pēc diagnozes noteikšanas būs izmēģinājis vienu vai otru metodi uz savas ādas. Šie izmēģinājumi parasti beidzas ar vienu rezultātu – tāda nav. Nereti rezultāts ir negatīvs, bet dažos gadījumos cilvēku pašsajūta uzlabojas. Tādēļ ir īpaši svarīgi būt informētam par netradicionālo metožu īpatnībām, lai spētu izdarīt argumentētu izvēli par labu kādai konkrētai metodei, vai arī pret to. Arī Starptautiskā Multiplās Sklerozes Federācija, izstrādājot savas vadlīnijas MS ārstēšanai un terapijai, ir veltījusi lielu uzmanību arī šīm metodēm. Nu arī mēs aplūkosim tuvāk atsevišķus netradicionālās terapijas veidus, to labās un sliktās puses, kā arī sniegsim īsus aprakstus. Šoreiz par
Ķermeņa un prāta metodēm.
Visai dīvains nosaukums, taču šķitīs saprotams ikvienam, kas ar kādu no tām nodarbojies – joga, tai-či, cigun, feldenkrais. Neviena no tām nav vienkārši vingrošana, bet gan kas vairāk. Pirmā šajā sarakstā ir joga. Tā ir ārkārtīgi sena metode, radusies Indijā pirms vairākiem gadu tūkstošiem. Tās nosaukums tulkojams kā „vienotība”, kas nozīmē ķermeņa, gara un prāta vienotību. Visbiežāk praktizēta tiek viena no jogām – „hatha joga”, kurā lielāka uzmanība tiek pievērsta tieši ķermeniskajai pusei, tās galvenās trīs sastāvdaļas ir pareiza elpošana, meditācija un jogas pozas – asanas. Indieši uzskatīja, ka ar jogas palīdzību var paaugstināt galvenā enerģijas avota – prānas – līmeni ķermenī un uzlabot enerģijas plūsmu. Rietumnieka viedoklis gan varētu būt, ka joga uzlabo emocionālo stāvokli ar pastāvīgu mieru un relaksāciju, bet fizisko savukārt ar nepieciešamību ieņemt un uzturēt attiecīgās pozas – cilvēks kļūst lokanāks, spēcīgāks, jūtami uzlabojas līdzsvara izjūta. No MS viedokļa joga var tikt uzskatīta par drošu metodi, par kuras efektivitāti attiecībā pret MS simptomiem gan trūkst pierādījumu – līdz šim ir veikts tikai viens plašāks pētījums ASV, kurā 6 mēnešu garumā piedalījās 69 cilvēki, kas tika iedalīti vairākās grupās, kuras dažas regulāri nodarbojās ar jogu vai vingrošanu, savukārt citas nē. Tika konstatēts, ka cilvēkiem, kas nodarbojās ar jogu vai vingroja, uzlabojās pašsajūta, samazinājās nogurums. Nav gan skaidrs, cik lielā mērā tas notika pateicoties tikai fiziskām aktivitātēm, taču arī regulāra nodarbību apmeklēšana un ar to saistītā socializācija arī var darīt brīnumus. Kas jāatceras, pirms sāciet apmeklēt nodarbības – rūpīgi izvēlieties vietu un skolotāju, pie kura iesiet. Nepārpūlieties un nedariet vairāk nekā variet izdarīt – pamazām, bet panākumi būs, arī darbojoties lēnām un ieklausoties sava ķermeņa signālos. Atpūtieties un veltiet šo nodarbības stundu tikai sev!
Nākamreiz – par citām prāta un ķermeņa metodēm.
