Pavisam negaidīti

Saka, ka slimības neprasa laiku, kad paviesoties pie tevis. Arī man pēkšņi kļuva grūti strādāt veikalā aiz letes. Sāku neredzēt to, ko agrāk bez problēmām varēju.

Acu ārsts - briļļu recepte un - var jau aizbraukt uz Stradiņiem vairāk pārbaudīties. Braucu ar un, labi, ka tā. Slimnīcā tūlīt, ārstēja retrobulbāro neirītu, daktere jau kaut ko saprazdama nosūtīja uz MR - diagnoze nepielūdzama - MS. Brilles, protams, stāv uz plauktiņa, jo tās šoreiz pilnīgi nebija vajadzīgas, bet ar pārējo nākas sadzīvot nu jau 9-to gadu. Nesūdzos īpaši, bet NOGURUMS beidz mani nost. Tas man kā melns mākonis uzguļas, kad esmu pastrādājusi un tāpat atkāpjas, kad esmu atpūtusies. Labi, ja to var izdarīt ikreiz, kad nepieciešams. Varbūt kādam ir pieredze, kā pretoties lielajam, melnajam?

Autors: Dace