MS konstatēts - ko tālāk?

Esmu tikai līdzcilvēks šajā briesmīgajā murgā, kas pārvērš māsas dzīvi un tās kvalitāti. MS ir briesmīga ne tikai tādēļ, ka nez no kā rodas un nezin kā ārstēt, bet tu pat nezini kā palīdzēt.

Protams, var miskasti iznest, ūdensglāzi pienest, bet kas tas ir jaunam cilvēkam, vai viņam no tā ir labāk, ka viņam, jaunam būdamam, kāds pienes ūdens glāzi, domāju, ka tas ir ne tikai pazemojoši MS slimniekam, tas ir ļoti morāli grūti, pieņemt to, ka tu tikko vēl to visu varēji, bet tagad jau nevari vairs.Vecāki izjūt dusmas, protams, tās mēģina apspiest, neizrādīt. Liek darīt to un šito ar uzrunu - un tad tu būsi vesela, vai arī, ja tu nedari to un šito tad tu laikam negribi būt vesela. Sviests kaut kāds.Nezinu, kā te daudzi var priecīgi dzīvot ar MS un justies laimīgi. Mēs esam nelaimīgi visi, visi, kas apkārt un protams pats nelaimīgākais ir MS slimnieks, varu tikai iedomāties, cik grūti ir to pieņemt un sadzīvot ar jušanas traucējumiem, sāpēm un nenormālo nespēku.Nenovēlu nevienam šo murgu.

Autors: Eva