Brīnumzālīti meklējot

MS liek meklēt ceļu, kā šo slimību pārvarēt. Varbūt pienāks laiks, kad MS būs viegli uzveicama kaite, gluži kā plaušu karsonis vai gripa…

Pirmais medikaments manā MS dzīvē bija solumedrols. Liekas, tas pazīstams katram MS slimniekam un ir gadījumi, kad šis steroīds ir ļoti palīdzīgs. Man šī terapija beidzās visai dramatiski: iznācu no slimnīcas un lekciju starplaikā nogāzos uz universitātes akmens grīdas. Turpinājums noritēja  Gaiļezara reanimācijā, kam sekoja trīs mēnešu  „emocionāla nesatricināmība” – nespēju ne raudāt ne smieties, un zaudēta spēja viegli un ātri rakstīt. Tā teikt, MS atklājās visā krāšņumā, ka notirpusi seja pirms tam liekas pavisam sīka ķibele.Lai atgūtos, lietoju visas pazīstamās tabletītes: flogenzīmu, pentilīnu, PK-Merz, lexotanīlu u.c., bet  vienīgi flogenzīms likās draudzīgs, pārējo iedarbība šķita tāda uzmācīga.Pēc pusgada MS imunologs ieteica lietot Vision preparātus un dzert tjanši tēju.Visu gadu arī dzēru Vision kapsulas, gāju uz dažiem firmas saietiem, bet smaidu izsauca produkta dievināšana un vēlme daudz un labi pelnīt ar tā izplatīšanu. Katrā ziņā, pamazām atlabu, rakstīt gan vēl arvien ir grūti arī pēc 10 gadiem, taču līdz ko sapratu, ka gaidu bērniņu, pārtraucu Vision lietošanu, jo nebija zināma tā ietekme uz mazo dzīvībiņu.Gluži klasiski 3.mēnesī pēc bērna dzimšanas sākās saasinājums ar redzes traucējumiem, labās puses pamirumu, kad krūzi pie mutes nevarēju pacelt, kur nu vēl bērnam autiņu mainīt…Par laimi, vispārējais trakums ilga tikai pāris nedēļas. Nosūkāju neiroheel tabletīti un nākamā dienā jau priecīgi ķemmēju matus un pinu bizi, un autiņu mazulim nomainīju!Vecmīlgrāvī  ārsti piedāvāja gulties slimnīcā uz solumedrola tūri, bet pēc tam konsīlijā, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, saprotoši ļāva man atteikties no solumedrola terapijas un runāja par interferoniem pēc laktācijas perioda. Nu jā, zivju eļļai nācās tapt par ikdienā lietotu produktu.Pa visu šo burzmu apmeklēju homeopāti, kas man izrakstīja 7 veidu graudiņus un vēlāk arī palietoju dr.Nonas preparātus, kas, šķiet, neko sliktu nenodarīja. Pamazām atguvos atkal.Pēc nākamā bērna laktācijas perioda man būtu jālieto okontrons. Ar MS nesaistīta neiroloģe izmeklēja manu pārguruma nelabumu un izrakstīja epileptiķu antidepresantus pēc laktācijas perioda. Bet vēl nezinu un labu laiku nezināšu, kā būtu, ja būtu?Nu šobrīd man ir no ķīmijām un arī spēka brīvs ķermenis. Absolūts vājums, tāpēc esmu atkal devusies pie homeopātes, kas arī darbojas ar dr.Nonas preparātiem. Liekas, šobrīd nav citu variantu, kā mēģināt savākt savu organismu…Droši vien dr.Nonas līnija ir kārtējais labas peļņas avots.Taču man pastāstīja, ka MS pacientu viņiem esot daudz, gribētos kāda pieredzi iepazīt tuvāk. Tur ir arī preparāts, kam esot labāka iedarbība kā zivju eļļai. Un pat brīnumstāstu par puisi, kas to lietojot,  atgriezies ugunsdzēsēja darbā, noklausījos.Nu tagad mēģinu kulties uz priekšu un ticu, ka izdosies arī, jo nav variantu, kad esi vajadzīga saviem mazuļiem! Var jau būt, ka mana kulšanās nav īsti gudra, bet sirsnīga gan. Vēlu katram atrast savu brīnumzālīti, savu līdzsvaru, savu prieku!