Sākums!?
Lai arī tas bija jau ~10 gadus atpakaļ, bet atceros, to, un atcerēšos laikam līdz mūža beigām.
No rīta pamodos un acis kaut kā nerāda- viss dubultojās, bet pienākuma apziņa, ka jāiet uz darbu, gāju, pareizāk sakot aiziet aizgāju, kā teikt ar Dievu uz pusēm, tur, protams, sapratu, ka datorā tāpat jau neko neredzu. No dubultošanās, protams, slikta dūša. Nākamā dienā visa mute notirpusi, tad visa seja... Nesaprašana, kas ar mani notiek !!! Neesmu taču nekad slimojusi, neesmu no slimīgajām, gan jau aiziešu pie ārsta, iedos kādas zāles un viss būs OK. Aizgāju, t.i. aizveda... ārsta groza galvu, neko nesaprotot, kas tas ir, bet slimības lapu iedeva. Nākamā dienā noģību un draugi teica, pietiek ākstīties un jāsauc ātrie, izsaucām, aizveda uz Gaiļiem. Kompjūtertomogrāfija neko neuzrādīja, vajagot magnētisko rezonansi. MR uztaisīja jau nākamā dienā un teica, ka atbilde būšot vēl pēc dienas... pēc pus stundas ienāca māsiņa un paziņoja, ka atbilde jau gatava, ka man jāaiziet pie nodaļas vadītājas... tad es sapratu - kaut kas nav kārtībā... Tā arī bija - aizdomas, ka man ir Multiplā Skleroze. Rādīja magnētiskās rezonanses bildes un baltos plankumiņus uz manām smadzenēm. Kāpēc man ?... kāpēc es ? Kāpēc? kāpēc? ....
Autors: Rebeka







