Dzīvotspēks-dzīvotgriba-dzīvesprieks!
Sākumā likās, ka pienācis pasaules gals un man arī, bet tas tā nav, vajag iemācīties ar MS sadzīvot. Tas nav viegli, bet to var.10 gadu laikā zinu, ka nepanesu sauli - eju pa ēnas pusi, kad āra ir par karstu -ieeju kādā lielveikalā, tur noteikti ir kondicionieri un vēsāks, tad atkal dodos tālāk. Ja sāku nogurt, esmu iemācījusies sevi žēlot un nedarīt pāri saviem spēkiem - ne vienmēr sanāk, bet cenšos. No rīta pamostos un esmu nogurusi, bet tu saproti, ka ir jāceļas un jādara, un kad tu tiec pāri tam nevaru-negribu, tad izrādās, ka vari gan. Tā šo sarakstu varētu turpināt un turpināt, bet katram tas ir individuāls un tajā pašā laikā tomēr kopīgs. Draugi prasa, kā tu vari smaidīt un vel citus uzmundrināt? Esmudzimusi optimiste un katrā mīnusā spēju saskatīt ari plusiņu, ka ari nekadnezaudēju cerību...
Autors: Rebeka







