Ceturtais gabals – dzīve
Kopdzīve ar sevi un MS nav viegls jautājums. Šobrīd esmu procesā uz sadzīvošanu. Bieži sev uzdodu jautājumu kā dzīvot tālāk. Tagad vienkārši dzīvoju, tāpēc, ka jādzīvo. Katra diena ir līdzīga iepriekšējai, notikumi vieni un tie paši.Es nestrādāju. Dzīvoju mājās un tiešām brīžiem šķiet, ka šobrīd dzīve ir bez jēgas. Mājās tik vien kā padaru kādus mājas darbus – traukus nomazgāju, ēstu uztaisu.
Par laimi, apkārtējo attieksme it kā nav mainījusies. Neviens īpaši nežēlinās apkārt un neizrāda, ka ir dikti traki tas, kas ar mani notiek. Draugi mani pieņem tādu, kāds esmu. Tas man palīdz dzīvot un justies līdzvērtīgam. Sieva ir bēdīga, bet kaut kā jau sadzīvojam trijatā – es, viņa un MS. Man ir arī meita – viņa neapzinās vēl, cik traki man ir. Es arī necenšos ar viņu runāt par šo tēmu. Varbūt vajadzētu, bet negribu un nevaru. Fiziski es šobrīd es jūtos ļoti labi, vienīgi jāizdomā kā pilnvērtīgāk aizpildīt savas dienas.
Komentāri:
Nu un redz' cik Tu esi bagaats ! Tev ir sievinja, meituks un draugi ! Kursh veselais, bez probleemaam vareetu ar to palieliities ? Meitukam pastastisi par savu MS tad kad buusi gatavs, vai arii kad vinja uzdos jautaajumus :) es jau arii nevienam pakalj neskriemu un nestaastu - Tu zini - man ir MS, man vot shitaa un shitaa:D Katram savs laiks. Dziivee vienmeer var atrast jeegu, cits jautaajums ir , ja negribi neko mekleet, bet atrast sev nodarbi var vienmeer. Izdomaa sev jaunu hobiju, ja ir i-nets, tad arii jau ir ko dariit, nopeerc zurnaalu, piem. Dari pats un uzmeistaro kaut ko savaam rokaam. Variantu tachu ir tik daudz. Nezinu kur dzivo, kura pilseta, vai arii laukos, tad jau vareetu veel ko ierosinaat. Lai izdodas ! :D
Kas vienam pašsaprotams, tas otram pasaules lielākā vērtība...
