Londonas Neiroloģijas institūta apskats par jaunākajiem pētījumiem MS jomā
Antivielas pret beta interferonu un to ietekme uz slimības gaitu pēc terapijas pārtraukšanas.
Interferons beta ir pirmās izvēles terapija pacientiem ar MS. Tomēr, aizvien vairāk ir pierādījumu par to, ka terapijas laikā radušās antivielas mazina ārstēšanas terapijas efektivitāti. Šī pētījuma autori atklājuši, ka antivielas pret beta interferonu var saglabāties arī pēc terapijas pārtraukšanas, tādejādi veicinot lielāku slimības aktivitāti un zemākus ārstēšanas rezultātus.
Mērķi: apstiprināt, ka antivielas pret beta interferonu ir aktīvas arī pēc terapijas pārtraukšanas, un, novērtēt, vai antivielu esamība ietekmē slimības gaitas pasliktināšanos.
Pētījuma veids: Retrospektīvs pētījums.
Norises vieta: Nīderlande
Pacienti: : Pētījumā piedalījies 71 pacients ar recidivējoši remitējošu MS. Visi pacienti iepriekš saņēmuši beta interferona terapiju.
Pētījuma metodes: Antivielu esamība visiem pacientiem tika noteikta ar cytopathic effect assay metodi. Tika salīdzināti terapijas rezultāti pacientiem ar un bez antivielu klātbūtnes: paasinājumu biežums pirms un pēc beta interferona terapijas saņemšanas, ilgstošas nespējas/traucējumu novērtēšana pēc Kurtzkes skalas, citu MS modificējošo medikamentu lietošana pēc interferona beta terapijas.
Rezultāti: Deviņpadsmit pacientiem (t.i. 24%) tika konstatētas antivielas vidēji 25 mēnešus (10 – 51 mēnesis) pēc interferona beta terapijas pārtraukšanas. Vienpadsmit no tiem (t.i. 15%) tika noteiktas antivielas augstā koncentrācijā. Esošās antivielas tika saistītas ar paasinājumu skaita palielināšanos un ilgāku atveseļošanās periodu, lai sasniegtu Kurtzkes skalas atzīmi 6,0 (nepieciešamība pēc vienas puses atbalsta, lai nostaigātu 100 m distanci). Pacienti ar antivielām saņēma otrās izvēles ārstēšanas terapiju daudz biežāk kā pacienti bez antivielu klātbūtnes.
Secinājumi: Antivielas pret beta interferonu saglabājas arī pēc terapijas pārtraukšanas un ir saistītas ar acīmredzamu slimības aktivitātes paaugstināšanos. To pierāda paasinājumu biežums, straujāka invaliditātes progresēšana, kā arī agresīvāku ārstēšanas līdzekļu nepieciešamība pēc interferona beta lietošanas pārtraukšanas.
Paredzams, ka tiks veikti papildus pētījumi, lai apstiprinātu iegūtos rezultātus.
Autori: van der Voort LF, Gilli F, Bertolotto A, Knol DL, Uitdehaag BM, Polman CH, Killestein J
Informācijas resurss: MSIF News
Tiešā publikācija: Arch Neurol. 2010 Feb 8
